Rīga
Rīga:
+19.3°C Skaidrs laiks.
Vasaras sezonā lidostai “Rīga” jauni reisi: Gdaņska, Lisbona, Malaga, Kaļiņingrada, Almati, Soči, Splita, Bordo (AirBaltic), Eilata (Wizz Air), Malta (Ryanair). Jauna lidsabiedrība: Primera Air. Veiksmīgu lidojumu!

Drukāt

Ar Kohēzijas fonda atbalstu lidostā “Rīga” ieviesīs inovatīvu gaisa kuģu vadības sistēmu

Īstenojot Kohēzijas fonda atbalstīto projektu “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā “Rīga””, lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu.

Līdz ar to lidosta “Rīga” ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu. 2016.gadā lidostā “Rīga” tika īstenots pilotprojekts, testējot šīs sistēmas darbību Frankfurtes un Šarla de Golla lidostas vajadzībām, kas arī gatavojas tās ieviešanai. Sistēma tiks ieviesta ciešā sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi, kas nodrošina gaisa kuģu vadību.

"Seko zaļajam" ir novatoriska vadības sistēma gaisa kuģu manevrēšanai uz zemes. Tā nodrošina lidojumu apkalpi ar individuālām vadlīnijām lidmašīnas vadīšanai lidlaukā, automātiski izgaismojot manevrēšanas ceļu centra līnijas uguņus lidmašīnas priekšā, uzrādot konkrētu gaisa kuģa maršrutu līdz stāvvietai vai skrejceļam. Tas ļauj sliktas redzamības apstākļos - miglā, intensīva sniega vai lietus gadījumā - un diennakts tumšajā laikā gaisa kuģiem ātrāk un drošāk nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu. Padarot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes efektīvāku un drošāku, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas un enerģijas patēriņš.

Peronu manevrēšanas ceļu ass uguņu sistēmas iekārtas lidostai piegādās un to integrāciju esošajā lidlauka uguņu vadības sistēmā uzraudzīs konkursa kārtībā izvēlētais uzņēmums ADB Safegate Finland Oy.

Kohēzijas fonda projekta ietvaros lidosta arī ir izsludinājusi iepirkumu teritorijas apgaismojuma prožektoru nomaiņai pret energoefektīviem LED tipa prožektoriem. Projekta ietvaros paredzēts lidostas teritorijā esošos prožektorus ar gāzizlādes spuldzēm nomainīt ar analogiem LED tipa gaismekļiem, kuru priekšrocība ir to energoefektivitāte. Rezultātā tiks būtiski samazināts apgaismojumam nepieciešamais energoresursu daudzums.

Jau vēstīts, ka ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu paredzēts uzlabot civilās aviācijas drošību lidostā: izbūvēt neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru nosēšanās laukumu, kā arī iegādāties sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtas.

Tāpat ar KF atbalstu plānots īstenot pasākumus lidostas saimnieciskās darbības uzlabošanai: izbūvēt manevrēšanas ceļa ātro nobrauktuvi un modernizēt manevrēšanas ceļus, pārbūvēt lidlauka publiskās daļas pievedceļus, rekonstruēt tehniskā servisa ēku, kā arī modernizēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un apgaismojuma infrastruktūru.

Atbalsts lidostas modernizēšanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" ietvaros. Līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) par KF līdzekļu saņemšanu projekta īstenošanai lidosta “Rīga” noslēdza 2016.gada 27.decembrī. 2017.gada 3.jūlijā lidosta saņēma pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par projekta “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā “Rīga”” (projekta Nr. 6.1.2.0/16/I/001) valsts atbalsta paziņojumu.

Pieejamais kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 12 675 578 eiro, tai skaitā KF finansējums – 10 774 241 eiro un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” finansējums – ne mazāk kā 1 901 337 eiro.

Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas ”Rīga” ziemas sezonā iespējams doties uz gandrīz 90, bet vasaras sezonā - uz 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2017.gadā lidosta “Rīga” apkalpoja vairāk nekā 6 miljonus pasažieru – 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.

   

Turpinot lietot mājas lapu, jūs piekrītat sīkdatņu lietošanas noteikumiem. Privātuma politika